Non-alcoholic Whiskey …??

Laikam jau esmu  birokrāts vai , nu patīk rakstīt tad kad klab . Jā , kaut kā tomēr ir iegājies no jaunības dienām : klab rakstāmmašīna – tātad raksti . Ir tāds word procesor – Atlantis vārdā , nu klab kā rakstāmmašīņš manā bērnībā , jaunībā .

Arī pašlaik rakstu ar šo … un domas raisās …

strādāt negribās nemaz , laikam  būšu dzejnieks

Tagad jau pareizāk būtu teikt : … laikam būšu deputāts  , bet atkal, tiem nabaga velniem jau arī ir ko norauties , tak visādi darbi jāizdomā , kaut kāda lielummānija tiem ļaudīm piemetusies ,vai.

Nē , nu paņemsim kādu laiciņu atpakaļ , nedaudz , tik vien nieka pēdējos divdesmit gadus Latvijas dzīvē …

Neskaitļošu kas kurā gadā tieši notikās , bet vispārējos vilcienos izkalkulēt gribās , kas tad ir noticies un kas vēl varētu notikties ar mani , ar mums visiem – parastiem ļaužiem .

Tātad , sākās viss ar Tautas Fronti , kuru atbalstīja lielākā Latvijas iemītnieku* daļa (arī krievvalodīgie kuplā skaitā ) , tai pretī bija Interfronte (Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte -… Šī organizācija tika dibināta kā pretspēks Latvijas Tautas frontei. Tajā bija pārstāvēti gk. nelatvieši, – lielo rūpniecības uzņēmumu (industrializācija) administrācija, atvaļinātie virsnieki…) http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&r=2&q=Interfronte

Kā tur gadījās , kā ne , bet 1991.gadā tika atjaunota Latvijas Republika ,kaut arī vēl aizvien pie varas bija tie paši padomijas Augstākās Padomes deputāti  , kuri arī izlēma ka naf ko pīties ar to sociālistiko plānošanu , esam pietiekami brieduši lai atjaunotu Ulmaņlaika Latviju . Cik daudz nebija dzirdēts atmiņu stāstu par pārpilnību tais laiku veikalos ,jo 80-to gadu beigās pat pēc piena cīsiņiem veikalā bija jāstāv garā rindā , un arī tad vēl – ne vairāk kā vienu kilogramu uz rokām …!!! Tai laikā populārs bij’ teiciens –  nez kur tā cūkas miesa palikusi , veikalā tik cūku galvas , kājiņas un sirdis ar nierēm palikušas . Jā , tad gandrīz visa saražotā piena produkcija no Latvijas pa taisno ar vilcieniem tika vesta uz toreizējo Ļeņingradu -Pēterburgu . Ah kā kremta tas ka visa bija jāatdod  komunistiem-krieviem …Tautā daudz stāstīja par Ulmaņlaika Latviju , daudz salīdzināja gan preču klāstu , gan sortimentu , gan cenas un viennozīmīgi nonāca pie slēdziena ka tad bija labāk , gaišāk , tīrāk … Arī mans paps un mana mamma stāstīja par tā laika dzīvošanu , bet viņi man stāstīja patiesību – paps par izdomas bagāto čaņgaļa dzīvi Latgalē uz maza zemes pleķīša ar kuplu saimi , mamma par dzīvi lielpilsētā – Jelgavā un Rīgā , par bezdarbu ,par “mazajām “ algām , par īres mājām ar visām peripetijām , ārā mešanām bez jebkādām tur tiesu sankcijām ( ja zināji ka namsaimnieks pārkāpj īres līgumu vai tavas tiesības , tad varēji meklēt advokātu un droši uz tiesu , ne tā kā tagad – gadiem var nemaksāt , pārkāpt īres līgumu un … tad vēl bļaun ka ārā met , ka ir bērni , tad ir veselības problēmas  , tad solīds vecums … ) .

Bet ne par to mans kreņķis . Te paštukoju par to “karalauku “ , kas mums te izveidojies Latvijā … un tā tam bija jābūt . Nu paštukojiet paši , no kā tad veidojas valsts budžets – nu no nodokļiem daudzi teiks . Bet lai tai Valsts Kasē būtu nauda ar ko maksāt “budžetniekiem “ algas , tai tur ir jābūt kā naudai , nevis kā kapitāla vērtībai ēku , kuģu , rūpnīcu un fabriku izskatā , nu nevari tak cilvēkiem maksāt ar skrūvīti no virpas vai riepu no maizes izvadāšanas automašīnas . Kaut arī to izdomāja kā izdarīt – Valsts Uzņēmumu Privatizācija . Jā , Valsts Kases piepildīšana ar “taustāmu “ naudu arī bija galvenais iemesls šai privatizācijai . Jā , toreiz bija pilni fabriku un rūpnīcu noliktavu plaukti , produkciju nebija kur pārdot , jo bijām Republika , nost no PSRS, no ierastiejiem produkcijas tīkliem , tad algas maksāja ar produkciju ko paši saražojām un tad skraidījām pa kaimiņiem pārdodami vai barterā . Vienīgā , reālā nauda ienāca no pārtikas produktu pārstrādes un arī tad tik no vietējā , Latvijas , tirgus . Tā visa bija daudz par maz . Atkal , kārtējo reizi mums “skaloja smadzenes “ ar padomijas laiku cienīgiem paņēmieniem , proti –  tā kā valsts uzņēmumus esam paši radījuši , tad tas  ir viss mūsu , Latvijas iemītnieku , īpašums . Punkts un āmen , tagad to visu ar privatizācijas sertifikātu palīdzību sadalīsim uz galviņām un … nākiet nu visi akciju-paju  īpašnieki kopā un saimniekojiet savā biznesā ( uzņēmumu akcijas tika pārdotas par privatizācijas sertifikātiem ) . Jā , bet te nu atkal sanāca šaize – uzņēmumus ta sadalīja , bet Valsts Kasē tās nauda atkal nav , nu jau pat kapitāla izskatā – ēkas , zemes , mašīnas … , nu atkal nekā , nu kā tu samaksāsi skolotājam , ārstam , galu galā ,arī Saeimas deputātiem tak vajag skaidru naudu ,par ko maizi un kūkas bērniem veikalā pirkt . Un tad “ gudrajās galvās “ radās doma – bet var tak piesaistīt ārvalstu kapitālu– investīcijas . Tie “ nāks iekšā “gan ar naudu , gan ar idejām un prasmēm kā saimnieko īpašnieks savā biznesā” . Vai viss korekti sanāca , atcerēsimies AveLat , Latvijas Gāzi , Latvijas Kuģniecību … utt . Izrādījās ka nu nevar ar padomijas laika šeftmaņa prasmēm saimniekot daudzmiljonu uzņēmumā . Bet … daudz , vai maz , bet Valsts Kase pildījās ar reālu naudu . No sākuma ar straumi , jo varēja privatizēt uzņēmumus arī par skaidru naudu , tad ienāca nauda no “investoru“ kapitalizētajām akcijām.Bet tad ,ar aizvien lielāku čīkstoņu,sāka naudas aptrūkties tekošiem izdevumiem,“budžetniekiem”.

Bet izeju atrada – Valsts aizņēmuma obligācijas , tā smuki Latvijas parādzīmes nosauca . Jā , Valsts Kase emitēja šīs parādzīmes tad kad bija paredzams iztrūkums kasē ,bet kā atdot , par to domāja tad kad bija jāatdod – pārfinansēja parādsaistības : emitēja jaunas parādzīmes , lai segtu iepriekšējo laidienu parādu un … lai varētu aizpildīt kārtējo Valsts Kases vajadzību pēc reālas naudas . Bet jebkurš naudas parāds ir kā sniega lavīna kalnos – jo tālāk , jo lielāks apjoms un lielāks ātrums . Ja to laiku neapstādina , samaksā kā goda vīram pieklājas .

Nešķetināsim to visu garo penteri , bet Parex bankas krahs visu skaidri parādīja – esam tik dziļos … iekāpuši  , ka vajadzīgi ir jau miljardi latu , lai nosegtu visu Latvijas valsts aizņēmumu obligāciju emisiju apjomu . Uz to brīdi kad “valsts pārņēma”, Latvijas valsts , faktiski jau valdība , bija pārdevusi Parex bankai savas parādzīmes par vairāk kā 600 miljoniem latu !!!Un tad kad Parex brīdināja , tikai brīdināja , ka drīzumā būs spiesta pieprasīt apmaksai šos vekseļus savu klientu uzdevumā ( atcerēsimies korporatīvā aizņēmuma īpašniekus ) , tad … visi zinām kas notikās … un atkal godmanpaps , “ balts un pūkains”, kā 90-jos .

Tad , 90-jos , kad juka un bruka kooperacijas pamati , kad piedzīvojām bankas Baltija krahu , arī tad Latviju pārvaldīja tie paši politisko(?) partiju darboņi , kas tagad ( par sīkajiem gariņiem nerunāsim ) .Tas vien jau pierāda ka šāda – daudzpartiju Saeima ir bīstama , pat kaitīga Latvijai kā valstij . Arī Saeimas vēlēšanas , politisko(?) partiju listes , nekur neder . Satversmē ir ierakstīts ka Saeimas deputātu mandātu skaits ir proporcionāls vēlētāju skaitam vēlēšanu apgabalā,bet neviens no deputātu kandidātiem neprotestēja ka 1989.gadā bija 2 665 770 iemītnieku pret 1935.gadā -1 905 936 cilvēku,bet deputātu skaits Saeimā viens un tas pats – 100.

Saprotu jau to ka 1993-jā , kad vēlēja 5.Saeimu , to Latvijas pilsoņu bija reāli mazāk par tiem 2,66.miljoniem , tad bija vēl daudz “okupantu “,utt. Varat jau pārmest par tām iekavām , bet mēs jau tagad Īrijā , Anglijā, Norvēģijā un kur tik vēl ,arī esam imigranti ,tie paši 90-to gadu “okupanti”, vienkāršie ļauži kas grib dzīvot plašāk , lai nav jāskaita makā pirms izdošanas .

Kur mēs esam tagad ?Turpat , kur tas nabaga okupants 90-tos , atkal skaitam kapeikas-santīmus.

Vienu nesaprotu , kāpēc Latvijas politiskās(?) partijas ir gatavas uz budžeta sadalīšanu “pa pozī-

cijām “ , bet ne par tiešām reālu Valsts pārvaldi , Valsts uzņēmumu izveidošanu un veiksmīgu pārvaldīšanu . Vai tad tiešām tur “augšā “ ir tikai neveiksminieki , kas nekur citur vairs neder , pat par sētniekiem .

*iemītnieks– tas ir subjekts , kas dzīvo savā mītnē , mītnes zemē . Ne velti dažādās anketēs prasa par mītnes zemi , ne par dzimteni . Tātad , ja norādu ka mana mītnes zeme ir Latvija , tas nozīmē ka mana deklarētā adrese ir te , Latvijā . Ja mana mītnes zeme ir Latvija , tad esmu tās iemītnieks.Bet ja dzīvoju Īrijā , tad esmu Īrijas iedzīvotājs ? Vai ir iespējams otrādi ? Ir iespējams , jo esmu Īrijas iemītnieks , bet dzīvojos pa ……

Laikam jau esmu birokrāts vai , nu patīk rakstīt tad kad klab . Jā , kaut kā tomēr ir iegājies no jaunības dienām : klab rakstāmmašīna – tātad raksti . Ir tāds word procesor – Atlantis vārdā , nu klab kā rakstāmmašīņš manā bērnībā , jaunībā .

Arī pašlaik rakstu ar šo … un domas raisās …

strādāt negribās nemaz , laikam būšu dzejnieks

Tagad jau pareizāk būtu teikt : … laikam būšu deputāts , bet atkal, tiem nabaga velniem jau arī ir ko norauties , tak visādi darbi jāizdomā , kaut kāda lielummānija tiem ļaudīm piemetusies ,vai.

Nē , nu paņemsim kādu laiciņu atpakaļ , nedaudz , tik vien nieka pēdējos divdesmit gadus Latvijas dzīvē …

Neskaitļošu kas kurā gadā tieši notikās , bet vispārējos vilcienos izkalkulēt gribās , kas tad ir noticies un kas vēl varētu notikties ar mani , ar mums visiem – parastiem ļaužiem .

Tātad , sākās viss ar Tautas Fronti , kuru atbalstīja lielākā Latvijas iemītnieku* daļa (arī krievvalodīgie kuplā skaitā ) , tai pretī bija Interfronte (Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte -… Šī organizācija tika dibināta kā pretspēks Latvijas Tautas frontei. Tajā bija pārstāvēti gk. nelatvieši, – lielo rūpniecības uzņēmumu (industrializācija) administrācija, atvaļinātie virsnieki…)

Kā tur gadījās , kā ne , bet 1991.gadā tika atjaunota Latvijas Republika ,kaut arī vēl aizvien pie varas bija tie paši padomijas Augstākās Padomes deputāti , kuri arī izlēma ka naf ko pīties ar to sociālistiko plānošanu , esam pietiekami brieduši lai atjaunotu Ulmaņlaika Latviju . Cik daudz nebija dzirdēts atmiņu stāstu par pārpilnību tais laiku veikalos ,jo 80-to gadu beigās pat pēc piena cīsiņiem veikalā bija jāstāv garā rindā , un arī tad vēl – ne vairāk kā vienu kilogramu uz rokām …!!! Tai laikā populārs bij’ teiciens – nez kur tā cūkas miesa palikusi , veikalā tik cūku galvas , kājiņas un sirdis ar nierēm palikušas . Jā , tad gandrīz visa saražotā piena produkcija no Latvijas pa taisno ar vilcieniem tika vesta uz toreizējo Ļeņingradu -Pēterburgu . Ah kā kremta tas ka visa bija jāatdod komunistiem-krieviem …Tautā daudz stāstīja par Ulmaņlaika Latviju , daudz salīdzināja gan preču klāstu , gan sortimentu , gan cenas un viennozīmīgi nonāca pie slēdziena ka tad bija labāk , gaišāk , tīrāk … Arī mans paps un mana mamma stāstīja par tā laika dzīvošanu , bet viņi man stāstīja patiesību – paps par izdomas bagāto čaņgaļa dzīvi Latgalē uz maza zemes pleķīša ar kuplu saimi , mamma par dzīvi lielpilsētā – Jelgavā un Rīgā , par bezdarbu ,par “mazajām “ algām , par īres mājām ar visām peripetijām , ārā mešanām bez jebkādām tur tiesu sankcijām ( ja zināji ka namsaimnieks pārkāpj īres līgumu vai tavas tiesības , tad varēji meklēt advokātu un droši uz tiesu , ne tā kā tagad – gadiem var nemaksāt , pārkāpt īres līgumu un … tad vēl bļaun ka ārā met , ka ir bērni , tad ir veselības problēmas , tad solīds vecums … ) .

Bet ne par to mans kreņķis . Te paštukoju par to “karalauku “ , kas mums te izveidojies Latvijā … un tā tam bija jābūt . Nu paštukojiet paši , no kā tad veidojas valsts budžets – nu no nodokļiem daudzi teiks . Bet lai tai Valsts Kasē būtu nauda ar ko maksāt “budžetniekiem “ algas , tai tur ir jābūt kā naudai , nevis kā kapitāla vērtībai ēku , kuģu , rūpnīcu un fabriku izskatā , nu nevari tak cilvēkiem maksāt ar skrūvīti no virpas vai riepu no maizes izvadāšanas automašīnas . Kaut arī to izdomāja kā izdarīt – Valsts Uzņēmumu Privatizācija . Jā , Valsts Kases piepildīšana ar “taustāmu “ naudu arī bija galvenais iemesls šai privatizācijai . Jā , toreiz bija pilni fabriku un rūpnīcu noliktavu plaukti , produkciju nebija kur pārdot , jo bijām Republika , nost no PSRS, no ierastiejiem produkcijas tīkliem , tad algas maksāja ar produkciju ko paši saražojām un tad skraidījām pa kaimiņiem pārdodami vai barterā . Vienīgā , reālā nauda ienāca no pārtikas produktu pārstrādes un arī tad tik no vietējā , Latvijas , tirgus . Tā visa bija daudz par maz . Atkal , kārtējo reizi mums “skaloja smadzenes “ ar padomijas laiku cienīgiem paņēmieniem , proti – tā kā valsts uzņēmumus esam paši radījuši , tad tas ir viss mūsu , Latvijas iemītnieku , īpašums . Punkts un āmen , tagad to visu ar privatizācijas sertifikātu palīdzību sadalīsim uz galviņām un … nākiet nu visi akciju-paju īpašnieki kopā un saimniekojiet savā biznesā ( uzņēmumu akcijas tika pārdotas par privatizācijas sertifikātiem ) . Jā , bet te nu atkal sanāca šaize – uzņēmumus ta sadalīja , bet Valsts Kasē tās nauda atkal nav , nu jau pat kapitāla izskatā – ēkas , zemes , mašīnas … , nu atkal nekā , nu kā tu samaksāsi skolotājam , ārstam , galu galā ,arī Saeimas deputātiem tak vajag skaidru naudu ,par ko maizi un kūkas bērniem veikalā pirkt . Un tad “ gudrajās galvās “ radās doma – bet var tak piesaistīt ārvalstu kapitālu– investīcijas . Tie “ nāks iekšā “gan ar naudu , gan ar idejām un prasmēm kā saimnieko īpašnieks savā biznesā” . Vai viss korekti sanāca , atcerēsimies AveLat , Latvijas Gāzi , Latvijas Kuģniecību … utt . Izrādījās ka nu nevar ar padomijas laika šeftmaņa prasmēm saimniekot daudzmiljonu uzņēmumā . Bet … daudz , vai maz , bet Valsts Kase pildījās ar reālu naudu . No sākuma ar straumi , jo varēja privatizēt uzņēmumus arī par skaidru naudu , tad ienāca nauda no “investoru“ kapitalizētajām akcijām.Bet tad ,ar aizvien lielāku čīkstoņu,sāka naudas aptrūkties tekošiem izdevumiem,“budžetniekiem”.

Bet izeju atrada – Valsts aizņēmuma obligācijas , tā smuki Latvijas parādzīmes nosauca . Jā , Valsts Kase emitēja šīs parādzīmes tad kad bija paredzams iztrūkums kasē ,bet kā atdot , par to domāja tad kad bija jāatdod – pārfinansēja parādsaistības : emitēja jaunas parādzīmes , lai segtu iepriekšējo laidienu parādu un … lai varētu aizpildīt kārtējo Valsts Kases vajadzību pēc reālas naudas . Bet jebkurš naudas parāds ir kā sniega lavīna kalnos – jo tālāk , jo lielāks apjoms un lielāks ātrums . Ja to laiku neapstādina , samaksā kā goda vīram pieklājas .

Nešķetināsim to visu garo penteri , bet Parex bankas krahs visu skaidri parādīja – esam tik dziļos … iekāpuši , ka vajadzīgi ir jau miljardi latu , lai nosegtu visu Latvijas valsts aizņēmumu obligāciju emisiju apjomu . Uz to brīdi kad “valsts pārņēma”, Latvijas valsts , faktiski jau valdība , bija pārdevusi Parex bankai savas parādzīmes par vairāk kā 600 miljoniem latu !!!Un tad kad Parex brīdināja , tikai brīdināja , ka drīzumā būs spiesta pieprasīt apmaksai šos vekseļus savu klientu uzdevumā ( atcerēsimies korporatīvā aizņēmuma īpašniekus ) , tad … visi zinām kas notikās … un atkal godmanpaps , “ balts un pūkains”, kā 90-jos .

Tad , 90-jos , kad juka un bruka kooperacijas pamati , kad piedzīvojām bankas Baltija krahu , arī tad Latviju pārvaldīja tie paši politisko(?) partiju darboņi , kas tagad ( par sīkajiem gariņiem nerunāsim ) .Tas vien jau pierāda ka šāda – daudzpartiju Saeima ir bīstama , pat kaitīga Latvijai kā valstij . Arī Saeimas vēlēšanas , politisko(?) partiju listes , nekur neder . Satversmē ir ierakstīts ka Saeimas deputātu mandātu skaits ir proporcionāls vēlētāju skaitam vēlēšanu apgabalā,bet neviens no deputātu kandidātiem neprotestēja ka 1989.gadā bija 2 665 770 iemītnieku pret 1935.gadā -1 905 936 cilvēku,bet deputātu skaits Saeimā viens un tas pats – 100.

Saprotu jau to ka 1993-jā , kad vēlēja 5.Saeimu , to Latvijas pilsoņu bija reāli mazāk par tiem 2,66.miljoniem , tad bija vēl daudz “okupantu “,utt. Varat jau pārmest par tām iekavām , bet mēs jau tagad Īrijā , Anglijā, Norvēģijā un kur tik vēl ,arī esam imigranti ,tie paši 90-to gadu “okupanti”, vienkāršie ļauži kas grib dzīvot plašāk , lai nav jāskaita makā pirms izdošanas .

Kur mēs esam tagad ?Turpat , kur tas nabaga okupants 90-tos , atkal skaitam kapeikas-santīmus.

Vienu nesaprotu , kāpēc Latvijas politiskās(?) partijas ir gatavas uz budžeta sadalīšanu “pa pozī-

cijām “ , bet ne par tiešām reālu Valsts pārvaldi , Valsts uzņēmumu izveidošanu un veiksmīgu pārvaldīšanu . Vai tad tiešām tur “augšā “ ir tikai neveiksminieki , kas nekur citur vairs neder , pat par sētniekiem .

*iemītnieks– tas ir subjekts , kas dzīvo savā mītnē , mītnes zemē . Ne velti dažādās anketēs prasa par mītnes zemi , ne par dzimteni . Tātad , ja norādu ka mana mītnes zeme ir Latvija , tas nozīmē ka mana deklarētā adrese ir te , Latvijā . Ja mana mītnes zeme ir Latvija , tad esmu tās iemītnieks.Bet ja dzīvoju Īrijā , tad esmu Īrijas iedzīvotājs ? Vai ir iespējams otrādi ?

Ir iespējams , jo esmu Īrijas iemītnieks , bet dzīvojos pa ……